Atbildīgas azartspēles: kas tas ir?

Ikreiz, kad pieejamais produkts vai pakalpojums var negatīvi ietekmēt patērētājus, parādās jautājums par atbildību. Daudziem cilvēkiem azartspēles asociējas ar atkarību un finansiālām problēmām. Kas uzņemas atbildību par to, lai cilvēkiem azartspēles neizraisa atkarības vai negatīvas ietekmes?

Neatkarīgi no situācijas, ikkatram azartspēļu pakalpojumu sniedzējam jāpievērš savu uzmanību klientu drošībai. Pastāv vairāki klientu rīki, kas arī palīdz spēlmaņiem baudīt azartspēles kā izklaides parādību, nevis kā graujošu dzīves elementu, piemēram, iemaksu un zaudējumu limitu noteikšana. Ar iestatītiem limitiem spēlmaņiem ir grūtāk iesaistīties negatīvajos finansiālajos apstākļos, jo sasniedzot limitu viņam nebūs iespējas turpināt spēli un tādējādi vēl papildus zaudēt naudu.

Regulējamajā azartspēļu tirgū, kur darbojās licencēšana, katram operatoram ir savi algoritmi, kas agrīnajā stadijā nosaka tendenci uz spēlmaņa lejupslīdi. Tas ļauj klientu apkalpošanas centram sazināties ar spēlētāju un kārtējo reizi iepazīstināt to ar atbildīgu spēlēšanu, limitiem un sliktākajā gadījumā informēt par pašatteikšanas personu reģistru, kur spēlētājs var patstāvīgi iekļaut sevi un pārtraukt jebkādas aktivitātes azartspēļu pasaulē.

Ierobežojiet savas azartspēles

Atbildīga azartspēļu spēlēšana balstās uz ierobežojumiem, ko galu galā nosaka katrs spēlmanis, ņemot vērā savu budžetu. Daļa no katra operatora darba ir sniegts saviem klientiem piekļuvi nepieciešamajai informācijai un ieteikumiem, kas ierobežos viņus no bezatbildīgas spēlēšanas. Tas ne tikai aizturēs spēlētājus azartspēļu pasaulē, bet arī padarīs tos lojālus izvēlētajai kazino vietnei, jo spēlētāji jutīsies droši un aizsargāti. Tomēr ilgtspējīgas azartspēles nav tikai stāsts par atbildīgu spēlēšanu. Atbilstība lokālajiem azartspēļu likumiem ir vēl viens faktors, kuru jāuztver ļoti nopietni. Šādi, piemēram, Latvijas Republikā azartspēles nedrīkst reklamēt valsts teritorijā un lokālajās interneta vietnēs, ar to piesaistot jaunus spēlētājus.

Tas arī ir iemesls, kāpēc ir tik svarīgi izvēlēties spēlēt tikai drošā un uzticamā kazino vietnē, kas darbojās saskaņā ar legāli izsniegto azartspēļu licenci, lai pārliecināties, ka kazino operators izdarīs visu no savas puses, lai Jūs spēlējat atbildīgi.

Labklājības ministrija 12 uzņēmumiem piešķīrusi Ģimenei draudzīga komersanta statusu

Godinot tos darba devējus, kuru darbības politika un pakalpojumi ir draudzīgi bērniem un ģimenēm, ceturtdien, 8.septembrīsvinīgā ceremonijā labklājības ministre Ilona Jurševska 12 uzņēmumiem pasniedza apliecības par Ģimenei draudzīga komersanta statusa saņemšanu.

Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma Starptautiskā lidosta Rīga, Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA „RIMI Latvia”, Biznesa augstskola Turība, SIA „GRIFS AG”, SIA „VTU Valmiera”, SIA „Latvija STATOIL”, SIA „Neste Latvija”, AS „SEB banka”, AS „Nordea banka”, SIA „Silja”, SIA „TNS Latvia”.

„Ikvienā uzņēmumā strādā darbinieki, kuriem ir ģimenes, un ikvienam uzņēmumam ir klienti, kuriem ir ģimenes. Savukārt ģimenes ir viens no priekšnoteikumiem, lai pastāvētu sabiedrība. Apzinoties mūsu valsts un arī visas Eiropas demogrāfijas izaicinājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju straujo novecošanos, zemo dzimstību, emigrāciju – mums visiem kopā ir jārada tāda vide un apstākļi, kas ir ģimenēm ar bērniem labvēlīgi. Tāpēc esmu gandarīta par uzņēmumiem, kuri popularizē ģimeniskās vērtības un īsteno tās ikdienā. Ceru, ka šie uzņēmumi būs labs paraugs arī citiem,” uzsver I.Jurševska.

Ģimenisku vērtību nostiprināšanai liela loma ir ne tikai valstij, bet arī darba devējiem, jo lielāko daļu savas ikdienas iedzīvotāji pavada darbā. Tāpēc LM ir ieviesusi īpašu statusu, lai pievērstu darba devēju un sabiedrības uzmanību uzņēmumiem, kuru politika un pakalpojumi ir draudzīgi ģimenēm.

Šogad 12 uzņēmumi, kuri saņēma minēto statusu, tika apzināti un atlasīti sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā integrējot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā. Statusu LM piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu vidi.

Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir telpu un aprīkojuma atbilstība bērna vajadzībām, tai skaitā, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat tiek vērtēts arī nodarbināto veselības aizsardzība darba vietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšana, atbalsta nodrošināšana bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanās labdarības pasākumos, kā arī komersanta politikas orientāciju uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu vai saīsinātu darba laiku u.c..

Uzņēmumi, kuriem tika piešķirts statuss, saņēma apliecību un uzlīmi, kas apliecinās, ka šis uzņēmums īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Tāpat komersants iegūs tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu izmantot interneta mājas lapā, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos. Statuss tiek piešķirts uz gadu.

Risinot sarežģīto demogrāfijas situāciju valstī, LM aicina arī darba devējus būt līdzatbildīgiem un veicināt ģimenes vērtību popularizēšanu, kas būtu orientēta uz vecākiem ar bērniem labvēlīgu nosacījumu nodrošināšanu, attīstot uzņēmuma infrastruktūru un īstenot ģimeni draudzīgu attieksmi gan pret darbiniekiem, gan klientiem.

Tāpat LM uzņēmējiem vēlas atgādināt, ka rūpes par darbinieku un klientu ģimenei labvēlīgu politikas īstenošanu uzņēmumā veicina ne tikai lojalitāti darba devējam un uzņēmumam, bet arī sekmē tā reputāciju, kas ir būtisks nosacījums klientu un profesionālu darbinieku piesaistē.

10 padomi, kā pārvarēt stresu darba vietā

  1. Uzņēmumā darba aizsardzības sistēmas ietvaros pret psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem izturēties tieši tāpat, kā pret jebkuru citu riska faktoru – identificēt un novērst ne tikai trokšņa un ķīmisko vielu iedarbību, bet arī psihoemocionālos riska faktorus;
  2. Darba slodzi sadalīt vienmērīgi starp visiem darbiniekiem, ņemot vērā katra stiprās puses un intereses;
  3. Darba un atpūtas laiku pielāgot katra darbinieka dzīves ritmam un individuālajām vajadzībām, piemēram, skolēnu vecākiem rast iespēju izmantot atvaļinājumu skolēnu brīvdienās;
  4. Katram darbiniekam individuāli izstrādāt un ar pašu darbinieku pārrunāt viņa profesionālās izaugsmes iespējas, lai darba vieta būt ne vien prasmju patērētāja, bet arī to papildinātāja;
  5. Attīstīt uzņēmuma iekšējo komunikāciju un meklēt veidus darbinieku iesaistīšanai uzņēmuma dzīvē un lēmumu pieņemšanā;
  6. Ieviest dažādas atbalsta programmas, piemēram, apmaksātas sporta aktivitātes pēc darba vai veselīga dzīvesveida popularizēšanu;
  7. Organizēt stresa pārvaldības mācības, lai arī darbinieki zinātu, kā rodas stress un kā tam neļaut ietekmēt darbaspējas un veselību;
  8. Veidot uzņēmumā kultūru, kas mudina darbiniekus kritiski izvērtēt savas spējas tikt galā ar saņemto uzdevumu. Darbiniekiem jājūtas brīviem godīgi informēt vadību, ja viņi apzinās, ka nespēs laikā paveikt darbu;
  9. Gādāt, lai darbinieki kolektīvā jūtas labi un uzņēmumā valdītu draudzīga atmosfēra;
  10. Uzņēmuma vadībai atbalstīt un īstenot darbinieku idejas attiecībā uz darba vidi, bet darbiniekiem būt aktīviem ieteikumu sagatavošanā, jo viņi vislabāk pārzina un izjūt darba vides problēmas, tāpēc var ieteikt labākos un vienkāršākos risinājumus.